Stepana Miltonjana mūzikas un vijoles spēles apmācības metode

Personības attīstība

"Bērns ir cilvēka dīgstiņš, kura topošās personības attīstības mērķis – nostiprināt savu unikālo es" - tā Stepans Miltonjans.

Stepana Miltonjana metodi* raksturo neparasta, bet reizē bērna dabisku, vecumposmam atbilstošu personības attīstību vislielākā mērā respektējoša pieeja. Pedagogs skaidro, ka tradicionālā metodika galvenokārt atšķiras ar to, ka neuzdod jautājumu par personības attīstību. „Meistarība, protams, ir vērtība, bet vai absolūta?” jautā Stepans Miltonjans. Viņš atzīst, ka patiesais apmācības mērķis ir sagatavot cilvēku būt cilvēkam.

 

Improvizācija un kompozīcija

Balstoties atziņā, ka mūzika cilvēces vēsturē ir dzimusi stihiski, Miltonjans bērnu mūzikas apmācību iesaka uzsākt tieši ar improvizāciju kā vecumposmam visatbilstošāko, saprotamāko muzicēšanas formu. Interpretācija, uzsver Miltonjans, ir pats jaunākais muzikālās darbības veids – tai ir tikai 250 gadu. Interpretācija prasa konceptuālo domāšanu un noslīpētu meistarību, kam bērns visbiežāk vēl nav gatavs. Turpretī improvizācijā iespējamais dialogs ir pati mūzikas ģenēze. Radot savas kompozīcijas, bērni sāk apgūt arī nošu pierakstu.

 

Nodarbības grupā

Senajiem cilvēkiem, lai izdzīvotu, bija nepieciešama spēja sadarboties. Tieši māksla un mūzika nodrošināja vārdos neizsakāmās informācijas apmaiņu. Tāpēc Stepana Miltonjana metodika sākumposmā paredz nodarbības nelielās grupiņās (2–3 bērni).

 

Tradicionālās apmācības sistēmas trūkumi

Miltonjans ir arī konstruktīvs Krievijā un līdz ar to arī Latvijā vēsturiski izveidojušās mūzikas izglītības sistēmas kritiķis. Viņš atzīst, ka esošā sistēma neorientējas uz metožu daudzveidību un dziļumu, bet uz unificēšanu – bezpersonisku apmācību. Pedagogs norāda: konservatīvā pieeja ir kontrastā ar pasaulē nostiprinājušos pedagoģisko domu. Sabiedrība arī pie mums ir nobriedusi mūzikas pedagoģijas humanizēšanas procesam! Miltonjans atgādina, ka bērna privilēģija bērnībā būt bērnam ir svētums, ko pieaugušajam nav tiesību aizskart. Pedagogs skolas vecuma bērniem neliek atzīmes, jo to dēļ var tikt deformēta bērna personība. Viņa skolas vecuma audzēkņi arī reti piedalās konkursos, izvairoties no to negatīvās ietekmes uz bērna talanta attīstību.

Miltonjans lielo atbirumu no mūzikas skolām, vai arī to bērnu neapmierinātību, kuri tomēr sakostiem zobiem skolu pabeiguši, skaidro tieši ar vecumam neatbilstošo nodarbošanos – svešu kompozīciju interpretāciju. Bērns šādā nodarbē ir pasīvs, bez iespējas paust savu subjektīvo attieksmi, kas nozīmē faktiski beigušos mācīšanās procesu.

* Vairāk grāmatā “Педагогика гармоничного развития музыканта: новая гуманистическая образовательная парадигма” (Тверь 2003).